Edgars Zilberts, kopas vadītājs, cīnītājs, dziedātājs
«Esmu lepns vadīt klubu, kura dalībnieki tur augstā godā savu senču ticējumus un tradīcijas. Caur dziesmām, amatniecību un senajām cīņām mēs cenšamies saglabāt latviešu tautas kultūru un mūsu vēsturisko mantojumu, lai nākamās paaudzes uzaugtu tradīciju un kultūras bagātā Latvijā!.»

Dāvis Stalts, folkloras nodaļas vadītājs, cīnītājs
«Man Vilkači ir viens no veidiem kā tiekties uz visaugstāko, uz dievatziņu. Man tā ir mūsu latviskā Senticība, kurā apvienojas somugru un baltu mitoloģijas veidojot kopā spēcīgu latviskās dievatziņas filozofiju. Esmu Vilkačos kopš to dibināšanas un esmu lepns būt kopā ar saviem brāļiem un māsām, kam svarīga mūsu latviskā dzīvesziņa. Lai Dievs un Laima mūs sargā un Māra dod savu spēku caur mūsu saknēm!»

"Es Dieviņa pieminēju
Ir rītāi, vakarā
Še ceļosi, še guļosi
Ar Dieviņa svētībiņ"

Gatis Valters, dziedātājs, muzikants
«Dzimis un audzis Līvānos. Vilkačos mēdzu dziedāt. Ja mīļi palūdz, tad uzspēlēju arī ģīgu un mandolīnu. Labprāt spēlēju basu. Brīvajā laikā braucu ar riteni un studēju. Mēdzu ātri sadusmoties, bet tikpat ātri arī atdusmojos atpakaļ. Visnotaļ slinks, bet varu būt arī čakls un izpalīdzīgs.»

Ieva Karpenko, dziedātāja
«Es esmu jauka un sirsnīga meitene, kas mīl dabu, mūziku un deju. Dzīvē nodarbojos ar praktiskām un loģiskām lietām, tādēļ folklora ir mans veldzējums un atpūta. Te ir mani draugi, te ir mans prieks un mans spēks.»

Ilgvars Zāraks, dziedātājs, muzikants
 

Ingus Krūmiņš, dziedātājs
«Runāju tikai tad, kad vajag, smejos reti, domāju daudz un ātri, gandrīz tikpat ātri, cik skaitu. Dzīvē ir daudz sapņu un mērķu. Sapņi ir lieli un paliekoši, bet mērķi mainās. Tiklīdz viens ir sasniegts, nosaku nākamo un daru visu, lai to sasniegtu. Manas lielākās vērtības dzīvē ir mana ģimene un latvietība. Savu latvietības sajūtu pilnveidoju savos darbos un atpūtā, 3x3 nometnēs un arī “Vilkačos”. “Vilkacis” esmu no 2004. gada un, laikam ejot, arī “Vilkači” ir kļuvuši par daļu no manas ģimenes, tātad daļu no manis paša.»

Jurģis Īvāns, cīnītājs, dziedātājs
«Dievinu vasaras dienas, tikko pēc lietus, kad zāle ir slapja, saule cenšas izspraukties no mākoņu aizsega. Kad pērkons beidzis dārdēt, kad tas attīrijis gaisu un aiztriecis visu ļauno. Lietus noglāsta un dziedē visu, kam līst pāri - tas atjauno un rada. Tad gribas ar basām kājām skriet pa zāli, kas pilna ar lietus lāsēm, skriet pa ceļu, kurā peļķes, palēkties un ielēkt peļķē, kurā ar lietu saskaloti ziedputekšņi. Tad var sajust īstenu brīvību un laimi. Kad siltais lietus noskalojis visu spriedzi, ļaunumu un naidu, putekļi un viss vecais tiek aiznests - tā ir kā jauna pasaules atdzimšana. Zeme un daba tiek šķīstītas. Prāts kļūst skaidrs, ļaunās domas, rūpes un ikdienas slogs ir aizplūdis. Gribas elpot gaisu, jo pat gaiss ir sķīstijies un atdzimis. Katrs elpas vilciens ir kā lielākā bauda. Svaigums iziet cauri visam ķermenim, katrai šūnai un garam. No haosa atkal atdzimst harmonija. Pēdējās lielās lāses vēl krīt peļķēs un met burbuļus. Ūdens straumītes tek pa zemi, aiznesdamas sev līdzi visu, kas lieks. Rodas vēlme saplūst kopā ar dabu. Tad var sajust, kāda mīlestība ir dabā, kāda mīlestība esi tu pats. Tad var just, kāds spēks ir dzīvībai, kāda jēga ir dzīvei, kāda bauda ir dzīvot, kāda dāvana ir iespēja baudīt šo mirkli. Visa dzīvība uzgavilē, katra puķe, katrs zāles stiebriņš, katrs koks atdzīvojas, un var just, kā viņi sarunājas un līksmo. Var just, kā viņi dāvā pasaulei savu mīlestību un dzīvības spēku. Ir pienācis laiks atjaunot harmoniju sevī un apkārtnē. Zeme atkal kļuvusi auglīga, un prāts skaidrs. Atkal ir iespēja sajust, ka tu ar dabu esi viens un tas pats. Visas krāsas, skaņas un smaržas kļuvušas skaidrākas, spilgtākas un spēcīgākas. Nav vairs putekļu, kas dzīvi padarīja pelēku un vienmuļu tavā priekšā, viss ir palicis spilgts un skaists, tāds, kāds tas patiesībā ir. Ir notikusi atgriezšanās pie pirmatnējā, pie dzīvības sākuma. Apkārtne piepildīta ar burvīgām, maigām skaņām, kas ausīm ir patīkamākas par jebkuru mūziku. Daba ir uzvarējusi.»

Kalvis Vītols, amatnieks
«Vilkačos darbojos kā amatnieks - šo to kaļu, šo to grebju, bet principā patīk vākt, apgūt un pielietot zināšanas par seno amatniecību un vispār dzīvesveidu.
Es neaprakstāmi mīlu noslēpumainos vasaras rītus, kas pilni rasas, miglas un putnu dziesmām.
Un pavasara tīrās, atsprindzinošās dienas.. Atgulties uz kādas saules nosusinātas siena kaudzes un ļaut siltumam, gaismai un cerībām ieplūst tevī..
Vai rudens krāsu pārpludinātos vakarus, kad tā vien gribas lidot pār gleznainajiem mežiem..
Arī saltās ziemas naktis - pilnmēnesī brienot pa gurkstošajām kupenām, tomēr zinot un jūtot, ka mājās gaida krāsns ar kvēlojošām oglēm, un gaisma un siltums, un ģimene, un mīlestība..
Mīlu ūdeni, sauli, mēnesi, uguni, vēju, varavīksni, zemi un Jūs...»

Otto Lodiņš, dziedatājs
«Esmu dziedātājs un Vilkačos esmu jau vairāk kā 5 gadus. Kad atnācu pirmo reizi un padziedāju ar visiem kopā, sapratu, ka tas ir tas, ko meklēju. Jo te apvienojās gan mūsu tradīcijas, gan musdienīgā domāšana, gan tieksme uz garīgumu. Un tas viss bez fanātīsma, mēģinot iet dzīļāk šajās lietās un daloties ar visiem apkārtējiem.»

Pēteris Ozols, cīnītājs
«Kas grib dzīvot, tam jācīnās, bet kas šajā mūžīgās cīņas pasaulē negrib piedalīties kautiņā, tas nav pelnījis dzīvot!»

Vita brevis breviter in brevi finietur,
Mors venit velociter quae neminem veretur,
Omnia mors perimit et nulli miseretur.
Ad mortem festinamus peccare desistamus.

Rasa Roze, amatniece
«Ar tradicionālo kultūru, senču dzīves ziņas pētīšanu un pielietošanu ikdienā esmu saistīta jau kopš dzimšanas - celošana, šūšana, vienadatas pinuma tehnika, ēst gatavošana un zālīšu vākša. Brīvajā laikā spēlēju dūdas, dziedu un dejoju vai arī ietērpjos zaļā triko un esmu Klauns.»

Rasa Vītola, amatniece
«Pamazām apgūstu dažādus senos sieviešu amatus, tomēr visvairāk nodarbojos ar dabas dziedniecības jomu (ārstniecības augi, zāļu tējas), kā arī celošanas apguvi. Folklora ir bijusi manas dzīves neatņemama sastāvdaļa jau kopš dzimšanas, galvenokārt gan caur mūziku, tautasdziesmām. Folklora man ir kā garīgā mācība, tautasdziesmu dziedāšana - kā pašizziņas ceļš. Pašlaik studēju etnomuzikoloģiju Latvijas Mūzikas akadēmijā, iepazīstot tradicionālo mūziku arī no teorētiskās puses. Jāatzīst, ka Vilkačos esmu galvenokārt šo fantastisko, sirdsgaišo cilvēku dēļ, kurus esmu sev atradusi par tuviem draugiem un domubiedriem.»

Reinis Zumbergs, dziedātājs
«Jau no mazotnes audzināts ar darbu un dziesmu. Manas šūpuļdziesmas bija latviešu karavīra tautasdziesmas. Par mani var teikt, ka esmu audzis mežā, dabas bērns. Folkloras un seno cīņu kopa Vilkači ir lieliska mājvieta maniem senās dzīvesziņas apgūšanas centieniem.»
 

Rita Garnaka, dziedātāja, muzikante
«Esmu pabeigusi Latviešu folkloras un tradicionālās kultūras bakalaurprogrammu Latvijas Kultūras akadēmijā un šobrīd studēju Rīgas Stradiņu universitātes maģistratūrā Mākslas terapiju. Mūzika, māksla, dabas ritums, saules godi, senču gudrību saglabāšana mūsdienu pilsētvidē – viss šis un vēl daudzas jo daudzas lietas, apvienotas vienkopus, rada to dzīvinošo spēku, kas man palīdz ikdienas rutīnu pārvērst par dzīvu, vērtīgu un piepildītu dzīvi. Tas nav tikai hobijs, tas ir dzīves veids. Tā ir citāda pasaules uztvere, tās ir citas vērtības, citi prieka un laimes mirkļi, citas bažas, citas raizes.. raizes par mūsu tautu, par nākotni un par mūsu tagadni. Tie ir centieni atvērt acis aklajiem un atdarīt ausis kurlajiem. Tie ir mēģinājumi mūsu senču atstāto dzīvesziņu, pasaules vienotību, vērtību un mūsu tautas kultūras mantojumu nest tālāk mūsu bērniem un bērnu bērniem, jo patiesi pilnvērtu nākotni var būvēt tikai uz stipriem pamatiem. Šie pamati ir mūsu vēsture, mūsu senču mantojums.»