Cīnītāju nodaļa

Stāsta vadītājs – Jānis Pilskalns

Par „Vilkačiem” latviešu folklorā dēvē ļaudis, kuri naktīs pārvēršās par vilkiem. Visbiežāk šie vilki laupīja vācu kungu īpašumos ,no kā vācieši uzskatīja Latviešus par vilkaču tautu, kuri savu nepatiku pret vācu uzkundzētību izpauda ar vilkaču sirojumiem. Otra „Vilkaču” būtība ir īpašām spējām apveltīti cilvēki, kas iet vilkaču šamanisko ceļu. Par Vilkačiem vēlējāmies sevi dēvēt, jo uzskatām savu darbu par svētīgu, mēģinot saglabāt un atgādināt mūsu tautas vienu no spožākajiem vēstures posmiem. Ilgu pastāvēšanas laiku Folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači” izpauda sevi tikai ar karavīru dziesmām, bet laika gaita radās ideja izveidot jaunu nodaļu – cīnītajus, kuri ar savām cīņu rekonstrukcijām vel vairāk palīdzētu izprast sena karavīra dzīves būtību. Cīnītaju nodaļa pastāv kopš 2003 gada. Priekš manis Vilkači ir vienīgais veids, kā es spēju savas spējas pieradīt un apliecināt. Par vēsturi jau pastiprināti interesējos kopš pamatskolas gadiem un jau tad skaidri zināju, ka savu dzīvi veltīšu militārajai jomai. Esmu karavīrs gan reālajā dzīvē - dienējot Bruņotajos Spēkos, gan garīgajā pasaulē.  Šāds savienojums palīdz man dienestā, ceļot patriotismu un pašapziņu, kā arī kauju rekonstrukcijā lieki noder disciplīna un iemaņas komandas darbā. Iemesls kādeļ sāku interesēties par mūsu senču dzīves ziņu, bija vēlme izprast kāds iekšējais , garīgais spēks vadīja mūsu senču karavīrus, jo gudrība un drosme, kuru viņi izrādīja bija un ir apbrīnas vērtas. Man kā cīnītāju nodaļas vadītājam ir uzdevums izveidot pilnvērtīgu un garīgi spēcīgu seno cīņu nodaļu, kas pilnvērtīgi papildinātu Vilkaču kustību. Nākotnes mērķis man ir veicināt seno pasākumu attīstību Latvijā, un patriotiskās pašapziņas celšanu mūsdienu jaunatnei. Vīrus no kuriem sastāv cīnītaji kopā vieno ne tikai interese par senču dzīvi pirms kristietības uzspiešanas, bet arī vēlme izpaust sevi kā cīnītājus, savas tautas vēstures kopējus un aizstāvjus. Kopīgiem spēkiem mēģinām izprast mūsu senču dzīvesziņu un dzīvot vadoties pēc tās mūsdienu tik skarbajā sabiedrībā. Turam godā mūsu varoņus un piedalāmies to piemiņas pasākumos. Mērķis, kuru sev esam izvēlējušies ir rekonstruēt mūsu senču, vēlā dzelzs laikmeta karavīru dzīves ziņu. Veids kā mēs sevī pilnveidojam cīņu mākslu ir treniņi un piedalīšanās Baltijā rīkotajos senajos pasākumos – divkauju turnīros, masu cīņās un miniatūru kauju inscenējumos. Lai iegūtu vienotību un uzticību starp cīnītajiem, kas ir nozīmīgs faktors jebkura laika militārajos formējumos, rīkojam trenniņus, pārgājienus un kopīgos rituālus. Uzņemot jaunus biedrus savās rindās, galvenais atlases kritērijs ir nevis fiziskais spēks, bet gan garīgā nostāja, jo negribam pārtapt par „sporta klubu”, kur noteicošais būtu spēks. Latvijas teritorijā braukājam pa skolām, internātiem un pagastiem un uzstājoties ar dziesmām, cīņu paraugdemonstrējumiem atgādinām tautiešiem, it īpaši jaunatnei, par mūsu senču varenumu līdz vēlā dzelzs laikmeta beigām, kad kristieši ar agresiju sāka uzspiest savu dzīves uztveri. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, kura viens no rīkotājiem ir mūsu pašu klubs, ir festivāls „Baltijas Saule” par godu Baltiešu vienotības idejai, kā arī Saules kaujai, kur zemgaļi un lietuvieši kopējiem spēkiem iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. Ekipējumu, kuru lietojam, mēs pasūtam pie meistariem, atsevišķas lietas veidojam paši , tādas kā - vairogus, bruņu kreklus un apģērbu. Novēlu visiem Vilkaču cīnītājiem būt modriem un spēcīgiem un domāt par garīgumu, kas ir viens no obligātiem faktoriem senā karavīra dzīvesveida rekonstrukcijā. Visiem, kas vēlas iestāties Vilkaču cīnītāju rindās, lūgšu sazināties ar mūsu vadītāju Edgaru Zilbertu.